Wet Cat - Slapjais Kakis
played
Jāteic, ka šis ir smagākais wherigo slēpnis, kas līdz šim ir ņemts. Un lai arī to nav daudz, tomēr nedomāju, ka tas tiks pārspēts.
Pārgājiens sākās ar jauku pastaigu pa purva laipu un tiktāl viss bija brīnišķīgi. Pat viena traditional kaste pa ceļam sanāca.
Tad nu sākām iet. Tās mitruma pakāpes kaut kā galīgi nebija skaidras, jo jau pie pirmā punkta ar mitrumu 1 sanāc normāli iezvempties un pārējiem arī kājas slapjas. Taču tas tikai vairoja prieku dzīvoties pa purvu. Baltais krekls ar laiku palika arvien...zaļāks/dūņaināks/rāvaināks. To vienkārši sauc par purva smaržu un tā palīdz izdzīt ārā pludmales smiltis. Nudien- šodien peldēt pa panckām bija patīkamāk kā jūrmalā.
Pārgājiens uz beigām šķita par garu- būtu pilnībā pieticis ar 2/3 distances, vai vismaz pusi no kartes, taču kas paņemts, tas paņemts un nav ko tur īsināt. :D Ja mēs to varējām, tad varēs arī citi.
Šobrīd saprotu, cik ļoti man nepatīk vaivariņi un purva zāle, jo kājas, kas vakar saulē nocepinātas nelabrāt glaudīja izkaltušo purva floru. Pavisam cita lieta- zaļas dzērvenes vai ja veiksme uzsmaida, tad saules pielijušās lācenes, kas kā medus pikucis izkusa mutē. Ievērojām arī daudz raseņu un dažas no tām aplaimojām ar kārtējo nosisto dunduru.
Slapjais kaķis laizīt laizīja mūsu aparātus un manu līdz šim diezgan izturīgo Tritonu arī nolaizīja. Beigās šķiet, ka izturēja tikai Andra telefons un bizenāja GPS.
Lai nu kā, paldies par iespaidīgo fināla vietu- 15. betona krāvumi purva vidū ir jāredz katram!